| Koordinātes: | 56°56'56,41'' Z 24°06'09,33'' A Google Maps |
| Nr: | 163 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Viduslaiku pilis |
| Adrese: | Rīga, Vecrīga, kvartālā starp 11.novembra krastmalu, Miesnieku, Mūku ielu, Herdera laukumu un Bīskapa gāti |
| Nosaukuma varianti: | II Bischofshof, Curia domini archiepiscopi, Dat Stift |
| Kad celta: | Pirms 1234.g. |
| Arhitektūras stils: | Gotika |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra, arheoloģija |
| Aizsardzības statuss: | Kā arheoloģijas piemineklis ietilpst Vecrīgas arheoloģiskajā kompleksā (piemin.Nr.2070) |
Pils celta kā Rīgas bīskapa un vēlāk - arhibīskapa pilsētas rezidence. Mūsdienās virs zemes līmeņa bīskapa pils atliekas nav saglabājušās.
Vēsture
Nav precīzi zināms, kad pils celta. 1234.gadā bīskaps Nikolajs dāvināja pirmo bīskapa pili dominikāņiem - jādomā, ka šajā laikā otrā pils jau bija gatava. 13.gadsimtā pils Rīgā bija Rīgas bīskapa un vēlāk - Rīgas arhibīskapa galvenā mītne, taču ar laiku arhibīskapi mitnājās arī citās rezidencēs.
Saskaņā ar 15.gadsimta avotiem otrajā bīskapa sētā atradušies zirgu staļļi, apustulim Bartolomejam veltīta kapela un palass - dzīvojamais korpuss.
Arhibīskapa Mihaela Hildebranda laikā 1495.gadā notika lielāki pils pārbūves darbi kas izmaksāja 4000 Rīgas mārku. 1597.gadā pils stipri cieta Rīgas lielajā ugunsgrēkā, taču vēl bija apdzīvojama - te līdz savai nāvei 1563.gadā uzturējās pēdējais Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms.
II bīskapa pils - būves ar torņiem attēla labajā pusē, pa labi no Rīgas pils. F.Hogenberga vara grebums.
1572.
Stefans Batorijs 1582.gadā atdāvināja pili Rīgas pilsētai, pieminot, ka celtnes ir vecas un sakritušas. 1652.gadā Rīgas rāte lika pils dzīvojamā korpusa atliekas pārbūvēt par pilsētas labības noliktavu. Pamazām pārējās pils kompleksa ēkas un robežmūri tika nojaukti, to vietā uzcelti dzīvojamie nami.
1877.gadā gruntsgabalu ar labības noliktavu pilsētas valde pārdeva privāta īres nama celtniecībai. Noliktavas nojaukšanas laikā to apskatīja N.Bokslafs un J.Dērings, kas saglabāja īsas piezīmes. Pētnieku uzmanību bija saistījuši atsevišķi seni arhitektoniski elementi un būvdetaļas, kas diemžēl netika uzskicēti.
Arheoloģiskie izrakumi pils teritorijā nav veikti.
Apraksts
Bīskapa pils atainojums redzams divos 16.gadsimta Rīgas attēlos. Redzams, ka pils Daugavmalas korpusa siena iekļāvās pilsētas aizsargmūrī. Pilij bija divi torņi - katrs savā pils galā. Otrā stāva līmenī pilij bija lieli gotiskas formas smailloka logi.
1858.gadā Rīgas plānā vēl iezīmēta vecā labības noliktava - bijusī pils. Pils dzīvojamais korpuss atradies sētas dienvidrietumu malā, paralēli Daugavai. Kādreizējo pils iekšpagalmu mūsdienās iezīmē Muzeja iela un Mūku iela.
Izmantotie informācijas avoti
- Caune A., Ose I. Latvijas 12.gadsimta beigu - 17.gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004, 43., 395.lpp.