Akmeņi

ENGLISH

Vispārējs apraksts

Latvijai raksturīgi ģeoloģiskie pieminekļi ir lieli akmeņi - dižakmeņi, kurus savulaik no mūsdienu Zviedrijas, Somijas un Karēlijas klintājiem atdalīja ledājs un, pa ceļam tos vairāk vai mazāk noapaļojot, attransportēja līdz Latvijai. Nereti tie sasniedz ievērojamus izmērus un šādi apliecina ledāja milzīgo spēku. Tiesa, gan Lietuvā, gan jo īpaši Igaunijā apzināti lielāki akmeņi - taču joprojām pastāv iespēja, ka kādos zemes darbos arī Latvijā var tikt atrasts līdz šim nezināms milzu dižakmens.

Par pieminekļiem būtu uzskatāmi tie akmeņi, kuru tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus jeb vai kuru garums pārsniedz 4 metrus jeb vai augstums - 2 metrus. Šādi akmeņi ir interesants ainavas elements un bieži vien tie vienlaikus ir arī kultūrvēstures pieminekļi - jau senākos laikos šos akmeņus ievēroja un izmantoja daudzveidīgiem reliģiskiem un veselības kulta rituāliem un kā robežakmeņus, nereti atstājot akmens virsmā iekaltas iedobes un zīmes. Kategorijā netiek iekļauti klints bluķi, kas atdalījušies no klints un atrodas tās pakājē - tie ir pieminēti pie attiecīgā atseguma apraksta.

Lielākā daļa Latvijas dižakmeņu sastāv no dažādu paveidu granīta, taču daļai ir arī citādāks sastāvs. Jācer, ka nākotnē tiks veikts detālāks ģeologu darbs, nosakot apzināto dižakmeņu iežu sastāvu - tiem akmeņiem, kas sastāv no retāk sastopamiem iežiem, piemēram, monzonīta, būtu piemērojami mazāki dižakmeņa izmēri. Par dabas pieminekļiem uzskatāmi arī lielāki neparastas formas akmeņi kā arī lielāki akmeņi, kuru virsmā vēl saglabājušies ledāja darbības rezultātā atstāti skrāpējumi.

Kategorijā tiek iekļauti arī visi tie akmeņi, kam ir kultūrvēsturiska nozīme. Šādi pieminekļi ir ļoti daudzveidīgi - te iekļaujami visi akmeņi, kuru virsmā senākos laikos ir izkaltas bedrītes, lielāki iedobumi, krusti, citas zīmes, ap kuriem ir kultūrslānis. Kategorijai pieder arī tie akmeņi, kas kalpojuši par senām robežzīmēm, akmeņi, par kuriem ir teiksmas un nostāsti, akmeņi, kam dots īpašs nosaukums. Daļa no šiem pieminekļiem vienlaikus pieder arī citām kategorijām - tie var būt arī kulta pieminekļi, kapu arhitektūras pieminekļi, pieminekļi.

Izcili akmeņi Latvijā

Jau ilgāku laiku visā Latvijā novadpētnieki apzina gan dižakmeņus, gan arī kultūrvēsturiskos akmeņus, taču interesanti atklājumi turpinās. Izvērtējot izcilākos akmeņus Latvijā, autors centies ņemt vērā gan šo akmeņu izmērus, gan novietojuma īpatnības, gan ainaviskumu gan arī ar akmeni saistītos nostāstus un akmenī iekaltās zīmes. Nav šaubu, ka citam autoram šis saraksts būtu citādāks - bet nav šaubu arī, ka šeit uzskaitītie akmeņi ir izcili:

Lieli akmeņi

• Nīcgales akmens, Nīcgales pagasts Daugavpils rajonā. Lielākais akmens Latvijā - aptuvens tilpums - 170 m³;
• Radžu akmens Brodu karjerā, Jēkabpilī. Otrs lielākais Latvijā apzinātais akmens, tā tilpums pārsniedz 100 m³.
• Velna skroderis Praulienas pagastā, Madonas rajonā. Viens no lielākajiem akmeņiem Latvijā, tilpums ap 100 m³. Akmens tiek izmantots kā viens no Kujas upes tiltiņa balstiem;
• Tilgaļu milzakmens, Vandzenes pagasts Talsu rajonā. Viens no lielākajiem akmeņiem Latvijā (80 m³), ainavisks kultakmens ar kultūrslāni;
• Lielais Krauju jūrakmens jūrā pie Salacgrīvas lauku teritorijas, Limbažu rajonā. Viens no lielākajiem akmeņiem Latvijā, pie kam lielākā daļa no 67 m³ lielā akmens atrodas zem jūras līmeņa.
• Jušulejas dižakmens Dundagas pagastā, Talsu rajonā, Slīteres Zilo kalnu pakājē. Akmens tilpums - 60 m³;
• Kapsēdes dižakmens, Medzes pagastā, Liepājas rajonā. Viens no lielākajiem akmeņiem Latvijā (60 m³), ainavisks. Akmens atrodas cieši līdzās bijušajam Liepājas - Ventspils dzelzceļam;
• Pāvilostas Lielais akmens, Pāvilostā, Liepājas rajonā. Ainavisks dižakmens jūrā, netālu no krasta. Virs grunts esošās akmens daļas tilpums - ap 35 m³;
• Seimaņu akmens Ciblas novadā, Ludzas rajonā. Domājams, ka lielākā daļa no šī ainaviskā akmens atrodas zem zemes, taču ap 50 m³ lielā virszemes daļa ir 9,5 metrus gara.

Citi neparasti akmeņi

• Elekšu dobumakmens, Priekules pagasts Liepājas rajonā. Akmenī iekalti simtiem iedobumu;
• Grobiņas (Padambju) akmens, Grobiņas pagastā, Liepājas rajonā. Neparasts kultūrvēsturiskais akmens, kura virsmā iekalts liels skaits bedrīšu un zīmējums, kura nozīme nav noskaidrota;
• Abavmuižas krustakmens, Zlēku pagastā, Ventspils rajonā. Viens no izteiksmīgākajiem krustakmeņiem Latvijā, tajā iekalti 13 krusti, ar akmeni saistīti neparasti nostāsti;
• Mazirbes mērakmeņi Dundagas pagastā, Talsu rajonā. Vairākos akmeņos līdzās Mazirbes macītājmājai 18.gadsimta sākumā viens no nedaudzajiem karu un mēra laikos izdzīvojušajiem atstājis vēstījumu nākamajām paaudzēm.
• Āžu stāvakmens Dundagas pagastā, Talsu rajonā. Milzīgs, stāvus nolikts akmens - visdrīzāk, viens no nedaudzajiem vēl sākotnējā stāvoklī palikušajiem megalītiem Latvijā. Akmens virsmā iekaltas vairākas bedrītes.
• Salaspils akmens galva, Doma krustejā, Vecrīgā. Unikāls megalīts - ap 780 kilogramus smags akmens apdarināts no visām pusēm, tā virsmā iekaltas līnijas, kas veido zīmējumu - stilizētu cilvēka seju;
• Lielais Lauču jūrakmens, Skultes pagastā, Limbažu rajonā. 20 m³ lielais akmens ir apliecinājums jūras un ledus spēkam - to pludmalē izstūma ledus 1853.gada pavasarī un tagad šis akmens ir skaists ainavas elements;
• Bestes jūdžakmens Kocēnu pagastā, Valmieras rajonā. Iespējams, vienīgais vēl saglabātais zviedru pasta ceļu aprīkojuma jūdžakmens, akmenī iekalts gadskaitlis "1686" un uzraksts "14M" - attālums zviedru jūdzēs līdz Rīgai (140 - 145 km).
• Lielais Daviņu akmens, Bērzaines pagasts Valmieras rajonā. Pirmais Latvijā atklātais dobumakmens - un joprojām viens no izteiksmīgākajiem un ainaviskākajiem. Akmenī iekalti 19 iedobumiņi;
• Pērkona akmens Lielvārdes novadā, Ogres rajonā. 80 tonnas smagais akmens vairākkārt pārvietots, līdz nokļuvis patreizējā ainaviskajā vietā Daugavas stāvkrastā.
• Meļķitāru Muldas akmens, Aizkraukles pagasts Aizkraukles rajonā. Milzu kultakmens ar lielāko izkalto muldu Latvijā;
• Ezernieku Velna akmens, Sēlpils pagasts Jēkabpils rajonā. Teiksmains, 6 metrus garš kultakmens ar mākslīgi iekaltiem pēdu nospiedumiem un bedrītēm, joprojām tiek atstāti upurējumi;

 

Aprakstīto akmeņu saraksts

Zemāk uzskaitīti visi šajā mājaslapā aprakstītie akmeņi. Pieminekļi ir šķirojami pēc alfabēta, uzklikšķinot uz tabulas kolonnas virsraksta. Pirmā ailīte - "Nr." - apzīmē kārtas numuru, pēc kāda šis piemineklis ievadīts mājaslapā.

Nr.	Nosaukums	Kategorija	Rajons	Pagasts, apkaime	Attēli?
1