Jaunpils viduslaiku pils

ENGLISH

Nr:	6        (visu pieminekļu saraksts)
Kategorija:	Viduslaiku pilis, Pilis un muižu kungu mājas
Adrese:	(Tukuma rajons), Jaunpils novads, Jaunpils pagasts, Jaunpils centrā, Jaunpils dzirnavu dīķa dienvidaustrumu krastā, ap 100 metrus rietumos no luterāņu baznīcas
Kad celta:	Visdrīzāk - 14.gadsimta otrajā pusē
Arhitektūras stils:	Dažas manierisma stila detaļas (1646.gada pārbūvē uzstādītie vējrādītāji)
Kondīcija:	Laba
Vērtība:	Arhitektūra, arheoloģija
Aizsardzības statuss:	Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.2294, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6810.

 

Īss apraksts

Livonijas ordenis cēlis Jaunpils pili kā dienvidu robežas nocietinājumu. Pils celta, visdrīzāk, 14.gadsimta otrajā pusē.

16.gadsimta beigās, sabrūkot Livonijas ordenim, pils ar plašiem īpašumiem ap to nonāca bijušā Dobeles komtura Rekes īpašumā un viņa dzimta pili paturēja līdz 1920.gadam. Pils ir pārbūvēta viduslaikos un 17.gadsimtā, taču līdz 1906.gada revolūcijas ugunsgrēkam saglabājusies ar nelielām izmaiņām. 20.gadsimtā pils pārbūvēta divas reizes, tomēr līdz mūsdienām saglabājusi senatnīgu, smagnēju viduslaiku auru.

 

Citi nosaukumi, nosaukuma izcelsme

Biežāk lietotais nosaukums vācu valodā - Neuenburg. 1411.gadā minēts nosaukums Nuwenburg, vēlāk - Nienborch, Neyenburg.

 

Vēsture

Viduslaiki

Jaunpils attīstījusies kā Livonijas ordeņa Dobeles komturejas saimniecības pils un kā novada centrs.

Pils celtniecības gads nav precīzi zināms - tūristu bukletos bieži minētais 1301.gads ir apšaubāms datējums, kas sākotnēji minēts tikai J.G.Arnta darbā (1753) bez atsauces uz oriģināldokumentiem. 1301.gadā Livonijas ordenis bija iesaistīts karā ar Rīgas pilsētu un šajā laikā jaunas pilis diez vai tika celtas. Kā pils Jaunpils pirmoreiz minēta 1411.gada ordeņa piļu sarakstā kā Nienborch - tādēļ daļa pētnieku uzskata, ka tā celta pat tikai 15.gadsimta sākumā. Pils kopā ar Jelgavas, Dobeles, Saldus un Skrundas pilīm veidoja aizsardzības līniju pret lietuviešu iebrukumiem - jau 1339.gadā ordenis šim nolūkam cēla pili Tērvetē un lietuvieši to nopostīja 1345.gadā. Iespējams, tādēļ tika celta Jaunpils - nedaudz tālāk iekšzemē - tātad pils, visdrīzāk, celta 14.gadsimta otrajā pusē.

Ir maz ziņu par Jaunpils pili Livonijas ordeņa laikā. Jau 15.gadsimtā pils nocietinājumi tika modernizēti, tai skaitā pils dienvidrietumu stūrī tika uzcelts masīvs, apaļš tornis.

16.gadsimta sākumā Jaunpilī kā patversmes vietā tika izvietoti vecie, nespējīgie ordeņa brāļi, starp kuriem ap 1545.gadu bija arī priekšpēdējais Dobeles komturs Everts fon Šūrens. Viņš 1548.gadā pilī lika izbūvēt kapelu.

1576.gada 18.februārī pēdējais Dobeles komturs Matiass (Tīss) fon der Reke pārņēma savā valdījumā Jaunpils pili un novadu ar 17 muižām - tiesa, tas notika pēc asa konflikta ar nesen dibinātās Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu Gothardu Ketleru, kur pēdējam ar varu izdevās atņemt Rekem Dobeles pili. Tīss fon der Reke mira 1580.gadā un viņa laikā īpašas izmaiņas pilī nenotika.

17.-19.gadsimts

Par lielāku Jaunpils pils pārbūvi varētu liecināt vējrādis uz pils vārtu torņa, kurā izkalts gadaskaitlis "1646" un iniciāļi MDVDR - tie, visdrīzāk ir Tīsa fon der Rekes mazdēla Matiasa Dītriha fon der Rekes iniciāļi, kura dzīves laikā (1608-1652) veiktas pils pārbūves. Šo pārbūvju rezultātā, atbilstoši laika garam agrākā nocietinātā viduslaiku pils pārveidota par bagātas muižnieku dzimtas rezidenci - ārpus mūriem pie ziemeļaustrumu sienas piebūvēts jauns dzīvojamais korpuss, abi esošie korpusi ieguvuši trešo stāvu, pie ziemeļrietumu korpusa piebūvēts virtuves nams, dzīvojamās telpas izdaiļotas.

Ziemeļu kara laikā pilī izvietoja karagūstekņu nometni - augstie apkārtmūri droši sargāja no izbēgšanas mēģinājumiem. Viena no Rekes dzimtas loceklēm - Elizabete Šarlote Konstancija fon der Reke (Elīza fon der Reke) (1756-1833) bija Eiropā pazīstama ar savām aktivitātēm literatūras jomā. Viņai bija nelaimīga laulība ar materiāli noskaņoto Jaunpils īpašnieku Georgu Magnusu fon der Reki, viņi šķīrās 1776.gadā. Elīza pēc šķiršanās dzīvoja pie Glūdas muižas netālu no Jelgavas, tad pārcēlās uz ārzemēm. Viņas draugu vidū bija Garlībs Merķelis, I.Kants, J.V.Gēte, F.G.Klopštoks un daudzi citi ievērojami kultūras darbinieki. Rekes aizsāka ciltslopu šķirnes izkopšanas darbu, šis darbs turpinājās arī 20.gadsimtā, arī padomju laikā. Pati pils bez īpašām izmaiņām saglabājās līdz 20.gadsimta sākumam.

20.-21. gadsimts

1906.gadā, naktī uz 6.janvāri pili nodedzināja revolucionāri - šādi gāja bojā viena no autentiskākajām Latvijas viduslaiku pilīm. Pēc V.Bokslafa projekta 1906.-1907.gadā pils tika atjaunota, tika izveidoti jauni interjeri. Tā kā ātri atjaunot agrīnā 18.gadsimta interjeru tehniski nebija iespējams, interjera arhitekts Baltazars fon Kampenhauzens izmantoja vienkāršotus baroka elementus. Rekes dzimtai pils piederēja līdz 1920.gadam. 1922.gadā pilī sāka darboties Jaunpils vaislas lopu audzētava. Pēc tam pilī paralēli lopu audzētavai no 1927.gada līdz 1940.gadam izvietoja Jaunpils lopkopības skolu. Otrā pasaules kara laikā te atradās vācu kara lazarete. Pēc kara pilī atradās Kurzemes vaislas ērzeļu novietne, tad Jaunpils lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas kantoris. 1960jos gados pēc arhitekta V.Druģa projekta pilī notika plaši pārbūves darbi, modernizējot interjeru, pretrunā ar pieminekļu restaurācijas principiem.

Kopš 1991.gada pils ir Jaunpils pašvaldības īpašums, šeit ierīkots kultūras centrs, muzejs. Pils apkaime un pati pils pakāpeniski tiek sakopta.

 

Būves apraksts

Ārējie nocietinājumi

Jaunpils ir ūdenspils - tā no visām pusēm bijusi aizsargāta ar ūdens šķēršļiem. Pils celta uz nelielas pussalas, no trim pusēm to aizsargā Jaunpils dzirnavu dīķa ūdeņi. Ceturtajā - austrumu - pusē viduslaikos bija izrakts aizsarggrāvis, kurš muižas laikā aizbērts.

Pils uzbūve

Plānā pils veido neregulāru četrstūri, pēc B.Šmida (1921) datiem pilij plānā ir trapeces forma, kur malu garums ir 40,5 un 29,6 metri. 15.gadsimtā pils dienvidu stūrī piebūvēts apaļš tornis, tā diametrs 11,5 metri. Senākie pils korpusi atradās tikai dienvidaustrumu un dienvidrietumu pusē, abās pārējās malās bija aizsargmūris. Šiem korpusiem bija divi stāvi, griestu pārsegumi tika veidoti ar horizontālām koka sijām. Gan zem šiem korpusiem, gan arī zem apaļā torņa atrodas dziļi pagrabi. Pils sienu biezums pārsniedz 2 metrus.

17.gadsimta pārbūvē ziemeļaustrumu malā - jau aizsargsienas ārpusē - uzcelts jauns dzīvojamais korpuss, izbūvēts neliels vārtu tornītis, pie ziemeļrietumu sienas uzcelta virtuves piebūve.

Galvenie vārti atradās dienvidrietumu sienas vidū - vārtu vecākā daļa redzama pils sienā aiz 17.gadsimta piebūves. Šeit vēl redzams sienā izveidotais padziļinājums ozolkoka baļķim, ar kuru vārti bija nostiprināti no iekšpuses. Visdrīzāk 17.gadsimtā uzceltas arī iekšpagalma galerijas un uzeja otrajā stāvā, apmestas visas pils sienas. Patreizējo vārtu platums - 2,88 metri.

Pils celta no laukakmeņiem, mūru augšdaļā izmantoti arī ķieģeļi.

1906.gada pils atjaunošanas darbos nojaukts virtuves nams pie ziemeļrietumu sienas. Saglabāts agrākais pils ārējais veidols, daļa iekštelpu modernizētas, lai būtu ērtāka dzīvošana.

Pils eksterjers ir saglabāts nemainīgs. Iekštelpās joprojām apskatāmas Lielā un Mazā zāle, Elīzas istaba un Zilā istaba, vīna un alus pagrabi, kamīna telpa.

 

Mākslas pieminekļi un interesantas detaļas

Vērtīgs mākslas piemineklis vienā no pils zālēm ir marmora bareljefs "Madonna ar bērnu", kas visdrīzāk veidots 19.gadsimtā. (4). Citos avotos norādīts, ka bareljefs veidots 16.gadsimtā (2), (3) - t.i. piederīgs renesanses laikmetam.

Saglabājies velna tēls pie vienas notekcaurules. Tas savulaik lietus laikā kaucis, atdarinot vemšanu, jo barons gribējis atradināt brāli no dzeršanas. (3)

Pils durvju vērtnes rotāja baroka stilā veidoti paneļi un apmales, kas veidoti 1906.-1907.gada rekonstrukcijas laikā. Līdzīgā stilā veidotas kāpņu margas, griestu profili un rozetes.

Pie ieejas pilī atrodas divi 17.gadsimta lielgabali.

1646.gadā uzstādīts vējrādītājs, pārstāv manierisma stilu. (2)

Pilij saglabājies arī viduslaiku tualetes balkons.

 

Nostāsti

Par Jaunpils pili ir daudz nostāstu, vairāki no tiem saistīti ar dažu Rekes dzimtas locekļu nežēlību:

...

Bruņinieku laikos Jaunpils pilī valdīja barons Reke. Viņš bija garš un spēcīgs vīrs. Reke lika uzcelt sev pili - tādu, kas bija līdzīga citām bruņinieku pilīm. Tika uzceltas arī divas pazemes ejas - viena uz Jaunpils Elles kalnu, kur esot dzīvojuši velni - arī Reke pats bijis velns. Otra eja veda uz Sparvu kapsētu.

Veci ļaudis stāsta, ka Rekes gars joprojām staigā pa pili un ap to. Viņš vēl tagad traucē cilvēku naktsmieru, jo dzīvē bija ļoti nežēlīgs un ļauns. Piemēram, Jaunpils muižas parkā ir bedre - tajā viņš svieda nepaklausīgos cilvēkus un atstāja nomirt badā. Reke bijis arī ļoti spēcīgs. Viņa krēslu tikko varēja pacelt divi kalpi - taču, ka Reke saniknojies, viņš krēslu vicinājis kā rungu. (4)

...

Jaunpils pils ir viena no senākajām bruņinieku pilīm. Apakšējo stāvu mūru biezums pārsniedz divus metrus. Ir stāsti, ka šajās sienās iemūrēti arī cilvēki. Divi iemūrēti akmeņi pie pils torņa izmantoti lai uz tiem sēdinātu tos, kas kaut ko noziegušies. Zem akmeņiem bija asi dzelkšņi - kad noziedznieki vairs nenoturējās uz akmeņiem un nokrita, viņi tika smagi savainoti. Šādi cilvēki tika iebaidīti, lai viņiem nebūtu vēlmes dumpoties. Savukārt pilī iekšā ir slepenas durvis, kas ved uz pazemes ejām, kas iet uz baznīcu un uz Karātavu kalnu. 1905.gadā šīs ejas esot aizvērtas un vairs nav atraktas. (4)

...

Matiass fon der Reke 1605.gadā kaujā pie Salaspils pieveicis pašu Zviedrijas karali Kārli IX. Viņam esot piemitušas pārdabiskas spējas. Reiz viņš ar karavīriem devies pāri Daugavai - zirgi nemaz neesot grimuši ūdenī, to pakavi klaudzējuši kā pret cietu bruģi. Tikai viens jātnieks atskatījies atskatījies atpakaļ un tūliņ nogrimis ar visu zirgu. (2)

...

Kad Matiass fon der Reke 1605.gadā pieveicis Zviedrijas karali Kārli IX, tikai kāds Vidzemes muižnieks Heinrihs Vrede izglābis karaļa dzīvību. Matiasam fon der Rekem rokās palicis ar grebumiem un sidrabu bagātīgi rotātais karaļa zobens un karaļa cepure ar ļoti dārgu lenti. Abas šīs lietas glabājušās Jaunpils pilī līdz Pirmajam pasaules karam. (2)

...

Par izrādīto varonību karā ar zviedriem Polijas karalis Matiasam fon der Rekem uzdāvināja Kabiles muižu. Kad Matiass nomira, viņa dēli nekur nevarēja atrast dokumentus par Kabiles muižas dāvināšanu un nācies atteikties no tās.

Pagāja gandrīz divi gadsimti un viens no Jaunpils baroniem nokļuva naudas grūtībās. Vairākas muižas viņam nācās pārdot, citas - ieķīlāt. Tad kādu vakaru pie pils pieauļojis bruņinieks ar visām bruņām, iegājis pilī un devies tieši pie barona un... pasniedzis viņam sen pazudušo dokumentu par Kabiles muižas dāvināšanu. Šis tad arī esot Jaunpils pils spoks - labais spoks, kurš vienmēr palīdz Jaunpils pilij - pateicoties viņam Jaunpils pils joprojām tik labi saglabājusies.

Dokuments tika pasniegts telpā, kur tolaik bija barona bibliotēka. Izejot no telpas, bruņinieks ar visām bruņām pagaisa. (Jaunpils pils pārvaldnieka Kaspara Sīmaņa stāstījums (2))

...

Pils priekšējā daļā redzami iemūrēti akmeņi - katrs no tiem ir kā piemineklis bojāgājušiem pils cēlējiem - zemniekiem. (2)

...

1926.gada rudenī ļaudīs paklīda runas, ka Jaunpils apkārtnē parādījies briesmīgs pūķis. Vienvakar pa lauku vēlusies ugunssarkana bumba, tai visapkārt bijusi zilgani balta gaisma. Daži redzējuši vietu, kur bumba parādījusies - Jožu mājas birzē jeb vai arī Rodiņu mājas galā. Bumba nozudusi Jaunpils ezerā. (2)

...

1997.gada septembrī, attīstot fotofilmiņu no Jaunpils pagasta balles pilī, pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere fotogrāfijā ieraudzījusi dīvainu kontūru, kas atgādinājusi vīrieša krūšutēlu ar sakrustotām rokām. (2)

...

Jaunpils pils darbiniece Ligija Rutka stāsta, ka pils zālē ir viena siena, uz kuras dažreiz parādās gariņa siluets. Šai parādībai gan esot ļoti smagi soļi. Jau 30 gadus cilvēki ir ievērojuši, ka pils krakšķ un brakšķ, pie tam var labi dzirdēt, no kurienes skaņa nāk - no vietām, kur neatrodas apkures caurules un radiatori. Dažkārt uz pils kāpnēm un zāles balkonā novērota parādība. (2)

 

Pārējie attēli

---

---

 

Pētījumi

• ap 1827. - plāns un zīmējums, ievietots Pauluči albumā;
• 1911. - K.Lēviss of Menārs, pils iekštelpu apraksts pirms 1906.gada ugunsgrēka;
• ap 1916.-1917. - B.Šmids, pils apsekošana un plāna zīmējums;
• pirms 1960. - V.Druģis, pils uzmērošana;
• 1974. - E.Kalniņš, pils restaurācijas projekts, uzmērījumi (glabājas VKPAI).

 

Saistītie pieminekļi

1. Jaunpils muzejs
2. Jaunpils luterāņu baznīca
3. Jaunpils muižas parks
4. Jaunpils Elles kalns
5. Jaunpils ūdensdzirnavas
6. Jaunpils barona dzimtas kapliča

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
2. Plaudis A. Ceļvedis pa teiksmu pilīm. Rīga, 2004.
3. Spārītis O. Jaunpilī. Dabas un vēstures kalendārs' 1985. Rīga, 1984.
4. Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001.
5. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv, apmeklēta 2008. gada 21. decembrī.