| Koordinātes: | 56°57'31,86'' Z
24°09'54,72'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēta, iespējama līdz 300 metru kļūda) |
| Nr: | 129 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Purvciems, Kroņu ielas 21, Braslas ielas 22 rajonā |
| Nosaukuma varianti: | Fišera muižiņa, Grīzenberga muižiņa, Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen? |
| Kad celta: | 1678., 1743. |
| Arhitektūras stils: | Baroks |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Grīziņkalna muižiņa ir lieciniece tam, kā agrākā šķietami ļoti nomaļā, no pilsētas centra attālā vieta mūsdienās izmainījusies līdz nepazīšanai un nokļuvusi bezmaz pilsētas centrālajā daļā.
Vēsture
Aptuveni šajā pašā vietā J.K.Broces darbā iekļautā, ar 1700.gadu datētā kartē atzīmēta 17.gadsimta muižiņa "Brauershöfgen". Šo muižu 1678.gadā uz kādreizējās zemnieka Zībarta zemes bija ierīkojis Rīgas namnieks Brauers. 1705.gadā šī muiža piederēja Šifhauzenam. Nopostīta Ziemeļu kara laikā, 1709.gadā.
Ar 1796.gadu datētā J.K.Broces zīmējuma (2., 95 lpp.) aprakstā norādīts, ka muižiņu cēlis virsārsts Johans Bernhards fon Fišers (Johann Bernhart (Bernhard) v. Fischer) (1685-1772). Broce norāda arī, ka Fišers (1734.-1740.gadā - Krievijas ķeizarienes Annas personiskais ārsts Pēterburgā) 1742.gadā, līdz ar ķeizarienes Elizabetes nākšanu pie varas atgriezies Rīgā un mūža nogali pavadījis šajā muižiņā, nodarbodamies ar zinātni un mākslu. Viņš pats ierīkojis šo muižiņu un te nodevies literāram darba, rakstīdams ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" (Montan zu Hinterbergen). Fišers esot iekopis agrāk neauglīgo muižiņas apkaimi, izveidojot skaistu dārzu un parku. Pats Fišers savu muižiņu dēvējis par Aizkalni (Hinterbergen), jo to no Rīgas aizsedza Grīziņkalna smilšu kalni. Viņa muižiņas vietas izvēli daudzi nopēla - kā atbildi tam Fišers uzrakstīja dzejoli, ko izdeva 1745.gadā, dzejoļa nosaukums "Aizkalnes ziemas un vasaras prieki" (Hinterbergens Winter- und Sommerlust).
Grīziņmuiža, J.K.Broces zīm.
1796.
1794.gadā muižiņa kļuva par Rīgas tirgotāja un šķirotāja Grīzenberga (Grīzena, Griesen) īpašumu - no viņa Grīziņkalns ieguva savu tagadējo nosaukumu. 1903.gadā dienvidos no muižas sāka iekārtot stādījumus smilšu kalnos no muižas - šeit tagad atrodas Grīziņkalna parks (1905.gada parks).
Līdz 1940.gadam viss Grīziņmuižas gruntsgabals starp Ieriķu un Purvciema ielu atradās Grebenščikova labdarības iestādes (nespējnieku patversmes biedrības) īpašumā, šeit atradās pļavas un sakņu dārzi. Līdzās dzelzceļa sliedēm veidojās naftas produktu noliktavas.
Apraksts
Muižiņa 1797.gadā (J.K.Broces zīmējums) ir vienkārša, necila, Vidzemei tipiska 18.gadsimta koka muižiņa. Celta no tēstiem baļķiem, baļķi pakšos kaķēti, logi ar sīkām rūtīm. Ap ēku guļbaļķu žogs. Galvenajai ēkai slīps kārniņu jumts. Ēkai bijis mūra pamats. Ēkas zelminis veidots pildrežģa tehnikā. Ēkas priekšpusē bija izveidots dēļu klājums un gari soli - atpūtas vieta.
Pārējie attēli
Grīziņmuiža, J.K.Broces zīm. 1796.
Brauerhofgen muižiņa Rīgas kartē. J.K.Broces pārzīmēta E.Tolka karte. Oriģināls zīmēts 1700.g.
Grīziņmuiža kartē. 1876.g.
Grīziņmuiža kartē. 1930.g.
Izmantotie informācijas avoti
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 35., 104. lpp.
- Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 23.lpp.
- Rīgas plāns, 1:50 000, Ielu apgaismošana, 1930.g.
- Plan der Gouvernements Stadt Riga nebst Umgebung, R.Stegman, 1876