Fogta muižiņa

ENGLISH

Līdzās Sarkandaugavai izbūvētā muižiņa ir saistīta ar rūpniecības attīstību šajā Rīgas daļā.

Šo muižiņu lejpus Otrajam Ķeizardārzam, smilšu laukos pēc 1740.gada cēlis Rīgas Lielās ģildes vecākais un lieltirgotājs Gabriēls Leonhards Berners. Vēl ilgāku laiku ap muižiņu bija klajš smiltājs, nebija tīrumu. Berners mira 1793.gadā un muižu mantoja viņa dēls Johans Gabriēls, kurš savukārt mira 1799.gadā kā ļoti bagāts vīrs. Tā kā viņam nebija pēcnācēju, muiža nokļuva galma padomnieka Johana Gotlība Kristiāna Fogta (Voigt) īpašumā. Jau 1828.gadā muižā dzīvo angļu tautības rūpnieks Rohards Hants (Hunt) - viņš 1819.gadā pie pašas Sarkandaugavas ietekas Daugavā nodibināja Rīgā pirmo ar tvaiku darbināmo kokzāģētavu. No šī uzņēmuma savu nosaukumu ieguva Tvaika un Zāģeru ielas.

1832.gadā R.Hants muižiņas teritorijā nodibināja dzelzs lietuvi. Pēc gada viņš nomira un īpašumus nopirka tirgotājs Johans Kristofs Vērmanis, muižiņu mantoja viņa dēli.

19.gadsimta pirmajā pusē muižiņa pilnībā pārtapa no atpūtas, vasarnīcas tipa muižiņas par rūpniecības rajonu.

Atzīmēta J.K.Broces darbā iekļautā kartē, kas datēta ar 1805.gadu, kā arī divos Broces zīmējumos, kas datēti ar 1803.gadu. Zīmējumos attēlota divus stāvus augsta koka muižiņa ar augstu kārniņu jumtu, ar jumta logiem. Zelmiņi veidoti pildrežģa tehnikā.

Līdz mūsdienām šī ēka nav saglabājusies.

Attēli

Fogta muižiņa, J.K.Broce. 1803.

Fogta muižiņa, J.K.Broce. 1803.

Fogta muižiņa Sarkandaugavas kartē, J.K.Broces pārzīmēta karte. 1805.

Izmantotie informācijas avoti

1. Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 147., 178. lpp.
2. Rīgas ielas, 1.sējums. Rīga, 2001, 167.lpp.