| Koordinātes: | 56°55'29,88'' Z 24°04'21,22'' A Google Maps |
| Nr: | 34 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Bieriņi, Zvārdes ielā 1 |
| Nosaukuma varianti: | Grāves muiža, Vites muiža, Līvena muiža, Fītinghofa muižiņa, Wittenhof, Lievenhof, Vitinghofs-Hof |
| Kad celta: | 1750ie - 1760ie |
| Arhitektūras stils: | Baroks, rokoko |
| Kondīcija: | Slikta, pārveidota |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6675 |
Vēl līdz nesenam laikam Borherta muižiņas interjers un apdares elementi bija viena no vērtīgākajām baroka laikmeta liecībām Rīgā.
Vēsture
J.K.Broces savā darbā atainojis vizuāli ļoti līdzīgo Vites muižiņu ar līdzīgu novietojumu, aptuveni šajā pašā vietā - tāpēc varam pieņemt, ka Līvena muiža un Borherta muiža ir viena un tā pati celtne. Saskaņā ar Broces ziņām Līvena muiža atrodas 2,8 km no Rīgas, aiz Māras dzirnavām, saukta tās īpašnieku vārdos par Fītinghofa muižu, Vites, Līvena muižu.
1750jos - 1760jos gados tika uzcelta patreiz redzamā koka ēka. (1)
1782.gadā - brīdī, kad Broce zīmējis muižiņu, tā piederēja ģenerālmajora Oto Heinriha Līvena atraitne. Vēlāk no viņas to nopirka mērnieks Cīgenhirts. Uz šīs muižiņas zemes tika uzcelts arī Jeruzalemes krogs - vēlākā Altonas muižiņa.
Borherta muižiņa
2007.09.16.
1990jos gados veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kuras rezultātā iegūtas vērtīgas ziņas par tās sākotnējo interjeru. Diemžēl neilgi pēc tam - 1999.gadā - pārbūves rezultātā zaudētas vērtīgas būvdetaļas. Pašlaik ēka praktiski netiek izmantota.
Apraksts
Līdz mūsdienām Borherta muižiņas vēsturiskajā centrā saglabājušās divas vecas ēkas un parka atliekas.
Muižas dzīvojamā ēka ir guļbaļķu būve. Skatoties no pagalma puses kreisā piebūve celta šķautņu guļbūves tehnikā, labējai izmantota pildrežģa konstrukcija.
Izcili vērtīgs ir ēkas interjers un apdares elementi. Logu stils bija tuvāks rokoko stilam. Diemžēl 1999.gada remontā aizgāja bojā šī labākā 18.gadsimta trešā ceturkšņa logu un to apkalumu kolekcija Rīgā.
Pils baroka laiku durvis bijušas ar noapaļotiem paneļiem, marmorizētas. Grīdas bijušas no dēļiem, vaskotas. H.Pīranga darbos iekļauti 1912.gadā (?) uzņemti telpu interjera attēli, kas ataino elegantas, greznas krāsnis - viena no tām ir saglabājusies no baroka laikmeta.
Iekštelpās sienu cokola daļu klāja koka paneļi rāmja un pildiņu konstrukcijā. Plaknes virs tiem klāaja ar nagliņām stiprināts apgleznots audums. Audums gandrīz nav saglabājies, izņemot strēmeles pie naglojuma vietām. Tas bijis linaudekls, uz kura ar brīvu roku gleznoti augu motīvi. Katrā telpā dominēja cita krāsu gamma - vienā zaļa, citā brūna, citā sārta. 18.gadsimta trešajā ceturksnī tieši uz guļšķautņu sienām līmētas arī papīra tapetes - senākās apzinātās tapetes Rīgā. Šo tapešu papīrs bijis liets ar roku, kvadrātveida lokšņu formā.
Līdz ar klasicisma ēras atnākšanu 18.gadsimta beigās no sienām tika noņemts apgleznotais audekls un tapetes tika līmētas tieši uz koka. Tapetes bija gaiši zilas, ar sīku, baltu punktiņu rastru un sārti melnu ziediņu ornamentu.
Pārējie attēli
Borherta muižiņa. 2009.01.29.
Borherta muižiņa 1782.gadā. J.K.Broce
Borherta muižiņa 1920jos gados. A.Grīnberga foto
Interjers 1912.gadā. H.Pīranga foto
Interjers 1912.gadā. H.Pīranga foto
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 98.,168.,191.,220. lpp.
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 13.jūnijā.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 243. lpp.
- Viese S. Kas ir Mežaparks? Dabas un vēstures kalendārs'2000, Rīga, Zinātne, 1999.