| Koordinātes: | 56°55'47,63'' Z 24°04'51,02'' A Google Maps |
| Nr: | 151 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Torņakalns, O.Vācieša ielā 19 |
| Nosaukuma varianti: | viesnīca "Jeruzaleme", Šrēdera muižiņa |
| Kad celta: | 1770ie, 19.gs. pirmais ceturksnis, 1870ie |
| Arhitektūras stils: | Baroks |
| Kondīcija: | Diezgan laba |
| Vērtība: | Arhitektūra |
| Aizsardzības statuss: | Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 8540 |
Sākotnēji šī ēka tika būvēta kā viesnīca "Jeruzaleme", 19.gadsimta pirmajā ceturksnī pārveidota par muižiņu, tagad O.Vācieša muzejs.
Vēsture
Ēka celta 1770jos gados uz tai kaimiņos esošās Vites muižas zemes. Ap muižiņu bijuši smiltāji, taču atrašanās vieta nogāzē, līdzās Māras dīķim darīja to patīkamu. Sākotnēji to kā krogu cēlis Jēkabs Biks (Jacob Bick), 42 gadus vecs bijušais mūrniekzellis no Rīgas. Vēl 1795.gadā te vēl dzīvoja mirušā krodzinieka Karla Ernsta Lesinga (Carl Ernst Lessing) meita un dēls, zellis - rīdzinieks, kalps un kalpone no Polijas, kā arī kāds vecu drēbju lāpītājs no Kurzemes ar sievu. Otrais muižiņas īpašnieks - abu namnieku gvaržu rotmistrs un tirgotājs Teodors Henrihs fon Šrēders - iegādājies to drīz pēc uzcelšanas un esot skaisti iekopis muižas apkārtni.
Jau 1812.gadā minēts Altonas ceļš (tagadējā O.Vācieša iela), kas vedusi uz Altonas muižiņu - iecienītu tautas izpriecu un vasaras izbraukumu vietu. Šajā laikā tā piederēja advokātam A.Rēderam, kas viesnīcu izīrēja agrākajam biedrības "Musse" ekonomam Gedekem. Altonā vēl 19.gadsimta otrā pusē nereti tika rīkoti koncerti, šeit ļoti populāri bija Jāņu vakara svētki.
1991.gadā notikusi ēkas arhitektoniskā izpēte (G.Vanags). Mūsdienās namā atrodas O.Vācieša muzejs.
Altonas muižiņa O.Vācieša ielā 19.
2009.01.29.
Apraksts
Nams celts 18.gs. trešajā ceturksnī, baroka stilā.
Šķautņu guļbūve ar mansarda jumtu, novietota perpendikulāri ielai un Māras dīķim. J.H.Klokova gravīrā attēlots, ka jumta segumam izmantoti apzāģēti baļķu nomaļi. Savukārt J.K.Broces zīmējumos (1792.gads) namam ir kārniņu jumts, zelmiņi veidoti pildrežģa tehnikā. 1870jos gados uzcelts šķērskorpuss ar vertikālu dēļu apšuvumu.
Namā bijusi skaista tapešu apdare. Tapetes datētas ar 1821.gadu, līmētas tieši uz pirmā stāva piebūves guļšķautņu sienas virs cokola paneļiem. Te atrodas spilgtos melni sarkanos toņos ar zaļām un brūnām detaļām krāsota it kā iekārta ornamenta josla. Tajā mijas medaljoni ar cilvēku galviņām antīkās cepurēs un augu pušķi. Pārējā sienas plakne ir klāta ar zaļganzilu marmorizējumu.
Šajā pašā telpā noteikts arī nākamais tapešu slānis. Ja pieņem, ka tapetes līmē pēc pieciem - desmit gadiem, šīs tapetes varētu datēt ar 1826.-1831.gadu. Tapetes veido virs cokola paneļiem uzsēdināta iluzora balustrāde un sīku pelēku ziediņu raksts sienas augšdaļā. Nama verandas fasāde apsista ar stateniski novietotiem dēļiem, dēļu sadurvietās uznaglota profilēta līste. Līstes augšdaļā savienotas ar lokveida pārejām.
Pārējie attēli
Altonas muižiņa O.Vācieša ielā 19. 2009.01.29.
Altonas muižiņa, J.K.Broces zīm. 1792.
Altonas muižiņa - Jeruzalemes krogs. Māras dīķis labajā pusē. J.K.Broces zīm. 1796.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 93., 95., 174., 207. lpp.
- Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 241., 242. lpp.
- Rīgas ielas, 1.sējums. Rīga, 2001, 135.lpp.