| Koordinātes: | 56°58'21,86'' Z
24°03'48,66'' A
Google Maps (nav precīzi lokalizēts, iespējama līdz 50 metru kļūda) |
| Nr: | 78 (visu pieminekļu saraksts) |
| Kategorija: | Pilis un muižu kungu mājas |
| Adrese: | Rīga, Iļģuciems, Baltās ielas galā (austrumu pusē no muižiņas tika izbūvēta iela, pie kuras fragmenta atrodas nams Baltā ielā 27), pie Spilves ielas 5 |
| Nosaukuma varianti: | Mellera muiža, Baltāmuiža, Dāla muiža, Weißenhof, Haltermanns Höfchen |
| Kad celta: | 18.gadsimta trešais ceturksnis |
| Arhitektūras stils: | Baroks |
| Kondīcija: | Nav saglabājusies |
| Vērtība: | Arhitektūra |
Baltā muiža izveidojusies jau 17.gadsimtā, taču mūsdienās labāk zināma 18.gadsimta otrā pusē celtā baroka stila ēka. Muižiņa līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Vēsture
Muižiņa izveidojusies 17.gadsimtā, Spilves pļavu malā, uz Krēmeru muižas zemes.
1767. gadā to no birģermeistara Hermaņa Vites fon Nordeka (Witte von Nordeck) atraitnes nopirka tolaik Rīgas muitas vecākais inspektors, vēlāk valsts padomnieks, Pēterburgas un Rīgas kamerālvalžu loceklis Hermanis Dāls (Hermann Dahl). Dāls bija ieceļojis no Sāmsalas, Kuresāres un nebija saistīts ar Rīgas vācu tirgotāju aprindām, viņš kā valsts ierēdnis centās sekmēt brīvu konkurenci pilsētas ekonomikā un Katrīna II izmantoja viņa ārējās tirdzniecības eksperta zināšanas. Savukārt Rīgas konservatīvajās tirgotāju aprindās viņš šī iemesla dēļ nebija ieredzēts, birģermeistars J.K. Švarcs rakstīja, ka Dāls dzimis Rīgai par lāstu.
Dāls 18.gadsimta trešajā ceturksnī uzcēla baroka stila vasaras mītni, izveidoja greznas itāliska stila terases. Šī laika muižiņa 1793.gadā iemūžināta J.K.Broces zīmējumā. 18. gadsimta beigās muižu (un Dāla amatu) mantoja Rīgas muitas vecākais inspektors, Dāla māsasmeitas vīrs Hermanis Frīdrihs Mellers (Hermann Friedrich Möller), kura vārdā sāka dēvēt arī muižiņu.
Mellera muiža 1793.gadā. J.K.Broce
Ap 18. un 19.gs. miju šeit tika uzcelta cita, tradicionālāka izskata vienstāva ēka ar mansarda jumtu un mezonīnu, muiža zaudēja greznas vasaras mītnes raksturu. 19. gadsimta vidū Balto muižu nomāja agronoms, latvietis Aleksandrs Rēze, kurš apkārtējos laukus izmantoja lauksaimniecībā.
1860.gada 30.augustā Baltajā muižā pie A.Rēzes Pārdaugavas latvieši tikās ar jaunlatviešiem Krišjāni Valdemāru, Bernhardu Dīriķi un Juri Caunīti, cenšoties dibināt Latviešu rakstniecības biedrību, ko pēc Rīgas vācu aprindu spiediena tomēr neļāva.
No 19.gadsimta beigām līdz 1920tajiem gadiem muiža atradās fon Bukshevdenu dzimtas īpašumā. 1920to gadu beigās un 1930jos gados tā piederēja H. un E.Universiem.
Savās atmiņās Anšlavs Eglītis apraksta, kā viņa tēvs noīrējis muižas kungu māju 1920.gada vasarā - tolaik ap muižu vēl bija maz skarta, interesanta dabiskā ainava.
Vēl 1930jos gados ap muižu pletās ainavu parks, kurā atradās arī Baltās muižas baronu kapenes - Ozolkalns.
Muižas ēkas 1944.gadā nodedzināja īpašnieks E.Universs brīdī, kad tai tuvojās padomju armija.
Tagadējā Baltā iela ir izveidojusies no Baltās muižas parka galvenās alejas - sākotnēji tā saukta par Baltāsmuižas ielu, taču pretvāciskuma kampaņas iespaidā jau pirms Otrā pasaules kara pārdēvēta par Balto ielu.
Līdz mūsdienām apbūve nav saglabājusies, vietām vēl saglabājušās parka alejas atliekas.
Apraksts
J.K.Broce muižiņu atainojis no Tolka 1700.gada kartes pārzīmētā kartē kā Weiseen oder Haltermanns Höfchen. 1793.gada zīmējumā J.K.Broce no pagalma puses attēlojis barokālu, neparastu divstāvu muižiņu ar arkotiem sīkrūšu logiem, 1794.gadā zīmēta fasāde. Otrajam stāvam balustrāde.
18.gadsimta beigās celtās muižiņas fasādes priekšā bija izveidotas regulāras puķu dobes, bet iepretim ieejas durvīm sākās ozolu aleja, kas veda uz Iļģuciemu un turpinājās kā Baltāsmuižas iela. Celtnes aizmugures fasāde bijusi vērsta pret nelielu regulāra plānojuma dārzu, kas tālāk pārgāja dabiskā, koptā ainavu parkā. Šis parks bija izvietots kāpu grēdas nogāzēs līdz pat virsotnei. Līkumots celiņu labirints veda uz parka augstāko vietu, kur kā romantisks akcents bija ierīkotas dzimtas kapenes.
Muižiņas parkā atradās Mellera laikā celts Dālam veltīts koka obelisks ar skārda efejas vītni. Obeliska četrām šķautnēm bija piestiprināts Dāla siluets.
Pārējie attēli
Šajā zīmējumā Baltā muiža ir centrā, tālumā (d burts), priekšplānā labajā pusē - zemnieka Dāles sēta Iļģuciemā, J.K.Broces zīm. 1791.
Baltā muiža, J.K.Broces zīm.
1794.g.
Baltā muiža, J.K.Broces pārzīmētas Ē.Tolka kartes fragments.
1700.g.
Baltā (Haltermaņa) muiža, Ē.Tolka kartes fragments.
1701.g.
Baltā muiža kartē.
1917.g.
Varbūtējas muižas atliekas Spilves ielā 5.
26.08.2009.
Baltās muižas parka aleja.
26.08.2009.
Koka obelisks Mellera muižas parkā, J.K.Broces zīm.
Izmantotie informācijas avoti
- Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 92., 96. lpp.
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājaslapa, apmeklēta 2009.gada 18.jūnijā.
- No Spilves līdz Zundam. Izstādes katalogs. Rīga, 1999.
- Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums, Rīga, Zinātne, 1996, 270., 319. lpp.
- Latvijas armijas ģenerālštāba kartes. 1930.
- Enciklopēdija Rīgas ielas, 2.sējums, Rīga, 2008, 25.lpp.
- Plan von Riga, 15 November 1917.